Intervija salā un fotokonkursa fināls
Dažreiz mākslīgi radīta atkāpe ikdienas aizņemtībā lieti noder. Ir laiks apkopot un publicēt ceļojumu fotogrāfijas. Var atļauties izvēlēties un iesūtīt arī kādu bildi fotokonkursam. Vai vienkārši saņemt zvanu no vietējās televīzijas. Tā arī gadās, pavisam nejauši.
Tieku līdz dabas foto konkursa finālam…
Joka pēc iesūtīju pāris bildes dabas un ainavu fotogrāfiju konkursam Groen Camera 2021 (Zaļais fotoaparāts). Saņēmu ziņu, ka viena no tām tikusi līdz finālam. Šī fotogrāfija ir bildēta ar kādu īpašu objektīvu, ar kuru izdodas burtiski gleznot ar gaismu, kas būtībā ir fotogrāfijas pamatu pamats.
Vai izdosies uzvarēt, kas zin. Konkursi ir subjektīva lieta. Pāris gadus atpakaļ plūcu laurus mobilās fotogrāfijas konkursā, arhitektūras kategorijā. Iesūtītos darbus un fotogrāfiju uzvarētāju skatiet šeit: https://www.dzidra.nl/blog/portfolio/phonographer-awards/
… un arī līdz sižetam vietējā TV
Kādu dienu man uzzvanīja vietējās televīzijas un radio programmas Limburg Centraal, sak, palīdziet ar sižetu par ainavu fotografēšanas īpatnībām ziemā. Uzsnidzis sniegs, ir auksti, un mums vajag kādu dullo, kas šādā laikā, pie tam agri no rīta, dodas ārā fotogrāfēt. Lai gan agri no rīta un fotografēt man galīgi neiet kopā, piekritu uzreiz. Mīnus seši ziemeļniekam nav nekāds sals! Filmētājs gan trīcēja no aukstuma un neticīgi skatījās uz mani, kad teicu, ka palikšu vēl pafotografēt.
Rezultāts izdevās tīri organisks. Ar radio gāja viegli un nepiespiesti, atrasties kadrā bija jau sarežģītāk. Pirmo reizi skatījos nofilmēto video ar klusām šausmām, bet pēc pāris reizēm pieradu pie sava ziemas lāča imago. Radio un TV dara savu – īso sižetiņu noskatījās daudzi.
Ieguvums ir arī labas bildes rītausmā. Ne velti saka – rīta stundai zelts mutē. Skat, kādas fotogrāfijas sanāk, ja nenoguļ saullēktu!
Nedaudz par fotografēšanu ziemā
Ziema ir balta, vismaz parasti. Sniegs ir ārkārtīgi spilgts un atstaro visu, ko satiek ceļā. Tas liek mūsu fotoaparātam dziļi aizdomāties. Ir ik daudz baltās krāsas, ka ekspozīcijas mērīšanas sistēma apjūk un nolasa datus nepareizi. Proti, aparāts sarēķina vidējo aritmētisko no sensora saņemtās gaismas lieluma un automātiski uzskata to par pelēko krāsu. Bet cik bieži ziemas peizāžās ir tik vien kā balts plus pāris gaišie toņi! Ja sarēķinām vidējo ciparu no baltas vai gandrīz baltas krāsas, rezultāts arī sanāk balts. Fotoaparāts cenšas šo nokompensēt, kļūdaini pieņemot balto par pelēku. Bilde sanāk nepietiekami eksponēta, tumšāka, kā to pieklātos bildēt vienam labam mūsdienu digitālajam fočukam.
Šo lietu var viegli koriģēt, palīdzot fotoaparātam un veicot ekspozīcijas kompensāciju. Maldiniet savu kameru un iestatiet EV uz +0,3 vai +0,7. Citreiz ekspozīcijas kompensācija uz augšu pat nav jāpielāgo, jo sniegs ir tik spilgts, ka tāpat izdedzina visus pikseļus jūsu bildē. Tātad, viss atkarīgs no objekta, kadra, mērīšanas režīma un, protams, gaismas daudzuma.
Neaizmirstiet arī spēlēt ar baltā balansu, WB, lai izvairītos no pārlieku ziliem ēnu toņiem. Esit arī gana uzmanīgi ar straujām temperatūras maiņām, ieejot siltā istabā vai arī izejot ārā, salā. Ļaujiet fotoaparātam pierast, kādu laiku paturot to fotosomā.
