Daba, ainava un macro.
No idejas līdz īstam foto praktikumam
Nu nē, es neesmu ainavu fotogrāfe! Tā gribās iesaukties, kad redzu šādu parakstu zem mana vārda. Ir gadījies. Man vairāk patīk fotografēt cilvēkus un notikumus, kā arī strādāt fotostudijā vai retušēt bildes. Bet…
Viss sakņojas bērnības iespaidos
Atzīšos, arī dabas skati man nav sveša lieta. Domāju, ar to sāk visi fotogrāfi. Tā bija arī bērnībā, kad tētis iedeva man rokās fotoaparātu un, izbraucot ārā, mežu un lauku vidū, aizrautīgi mācīja, kā labāk iekadrēt ainavu un kāda gaisma būtu labāka šai vai citā gadījumā.
Kā nonācām līdz idejai par brīvdabas fotodarbnīcu
Nīderlandē ir ļoti populāras tā sauktās wandeling, jeb pastaigas brīvā dabā. Cilvēki grib būt tuvāki dabai, atpūsties. Sekojot speciāliem maršrutiem, vai vienkārši tāpat, vadoties pēc degunrāža, šādos pārgājienos var nostaigāt daudzus kilometrus, baudot apkārtni un svaigu gaisu. Neaizmirstot arī iedzert kafiju vai ko uzēst kādā no krodziņiem, kas te ir lielā vairumā, arī lauku apvidū.
Tā nu arī es tiku organiski iesaistīta šādā brīva laika pavadīšanas procedūrā. Un uzminiet, kas man vienmēr ir līdzi? Jā, mans draugs fočuks! Ja ne īstais, tad vismaz telefons, arī ar macro objektīvu. Tālāk redzēsiet, kāpēc un ko tas dod.
Doma kristalizējas
Kādu reizi, staigājot savu iemīļoto maršrutu pa Limburgas plašajām ārēm, iešāvās prātā, kas būtu, ja patīkamo apvienotu ar lietderīgo un noorganizētu kādu fotogrāfijas nodarbību svaigā gaisā. Joki malā! Sākām uzreiz plānot, kur iesim, ko stāstīsim. Sacīts – darīts. Nākamā dienā safantazējām tekstu un pievienojām jaunu produktu mūsu webveikalā – Workshop landschapsfotografie in Limburg, jeb ainavu fotogrāfijas praktikums Limburgā. Tā šis idejas aizmetnis mierīgi atdusējās šopā kādu gadu, kamēr par to pavisam aizmirsām. Līdz pēkšņi kāds ņem un rezervē! Tā arī sākās.
Mācīt citus nav tas pats, kas darīt pašam
Sagatavoties pasniegt šos brīvdabas fotokursus nebija vienkārši, neskatoties uz manām plašajām zināšanām fotogrāfijā un foto apstrādē. Paļāvos uz erudīciju un kādreiz dzidrdētiem padomiem no maniem vecākiem, izciliem pedagogiem. Nebaidos teikt, šīs jomas superprofesionāļiem – te man piekritīs daudzi, kas viņus abus kādreiz pazina vai mācījās pie kāda no viņiem.
Tātad, bija jāsagatavo stāstāmgabals svešā mēlē, Dutch, un jāpadara to visu vēl arī izklaidējoši interesantu. Šeit jau sen mācību process skolās ir orientēts uz entertainment, jā un nē atbildēm, nevis uz rezultātu un dabisko atlasi gudrības ziņā. Tiekšanās pēc zināšanām, šķiet, vairs nav modē. Bija jārēķinās, ka mani skolnieki nogurs no informācijas sarežģītības jau pirmajā piegājienā, kas arī daļēji izrādījās taisnība.
Izfunktierēju savu sistēmu, kā viegli mācīt kompozīcijas pamatus, un sagatavoju daudz praktiskos uzdevumus. Tikai ar pieredzi veidojas sapratne, kā darīt labāk, ko cilvēki īsti grib un kā efektīvāk mācīt tagad jau plašam interesentu lokam it kā labi pazīstamo un saprotamo fotogrāfijas mākslu.
Blakusnodarbe pārtop relaksējošā hobijā
Lai gan nekur nereklamēju sevi kā ainavu un dabas fotogrāfi, viens tomēr neizsledz otru. Brīvā laikā nobliežu ko vienkārši skaistu, kas trāpās pa skatam, gan Nīderlandē, gan Latvijā.
Šī nodarbe, starp citu, palīdz ātri atklāt, kāds fotogrāfijas veids vai novirziens vislabāk patīk. Man par pašai izbrīnu absolūti iemīlējos macro fotogrāfijā. Šī mazā, acij īsti neskatāmā pasaulīte, kāds skaistums un harmonija!
Macro var interpretēt gan kā mikropasaules dokumentāciju, gan kā mākslu. Vēl nav izdevies noķert zirnekli ar sešām acīm tuvplānā, bet tas nav īsti mans mērķis. Vairāk patīk izmantot uzņemto kā pamatu abstraktām fotoglezniņām.
Darbus varat apskatīties manā landscape fotogrāfijas mājaslapā: https://www.landschapsfotografielimburg.nl
